Kāpēc elektrības cenas Eiropā tik ļoti atšķiras
Eiropa tirgojas ar elektrību vienā kopīgā tirgū, tomēr kaimiņvalstu cenas var atšķirties vairākas reizes. 2026. gada oktobrī vidējā nākamās dienas cena Somijā bija 41 €/MWh, bet Ungārijā 247 €/MWh. Lielāko daļu starpības izskaidro trīs lietas.
Vidējās cenas 2026. gada oktobrī
| Valsts | Vidējā cena, €/MWh |
|---|---|
| Somija | 41 |
| Zviedrija, zona SE3 | 78 |
| Igaunija | 90 |
| Latvija | 121 |
| Lietuva | 124 |
| Norvēģija, zona NO1 | 134 |
| Spānija | 164 |
| Francija | 171 |
| Vācija | 174 |
| Polija | 174 |
| Nīderlande | 177 |
| Itālija | 222 |
| Austrija | 224 |
| Rumānija | 242 |
| Ungārija | 247 |
1. Ko katra valsts ražo
Katrā zonā cenu nosaka dārgākā stacija, kas vēl ir vajadzīga (sk. Kā veidojas elektrības cena nākamajai dienai). Kur hidro, atomenerģija un vējš sedz lielāko pieprasījuma daļu, šī pēdējā stacija bieži ir lēta. Kur gāzes stacijas vajadzīgas daudzas stundas dienā, cenu nosaka gāze, un gāze ir dārga.
Somijai un Zviedrijas ziemeļiem ir daudz hidro un atomstaciju un daudz vēja. Francija balstās uz atomenerģiju. Vācijai, Polijai un lielai daļai Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas vēl aizvien daudzas stundas vajag ogļu un gāzes stacijas vai importu, īpaši rudenī un ziemā, kad saules ir maz.
2. Līnijas starp valstīm
Lēta elektrība var aizplūst tikai tik tālu, cik ļauj tīkls. Kad starpsavienojums ir pilnībā noslogots, izsole nevar pārvadīt pa to vairāk lētas enerģijas, un cenas abās pusēs atšķiras. Zviedrija un Norvēģija to parāda vienas valsts iekšienē:
| Zona | Vidējā cena, €/MWh |
|---|---|
| Zviedrija SE1, ziemeļi | 29 |
| Zviedrija SE2 | 34 |
| Zviedrija SE3, Stokholma | 78 |
| Zviedrija SE4, dienvidi | 146 |
| Norvēģija NO4, ziemeļi | 23 |
| Norvēģija NO3, centrs | 94 |
| Norvēģija NO5, rietumi | 129 |
| Norvēģija NO1, Oslo | 134 |
| Norvēģija NO2, dienvidi | 142 |
Ziemeļu zonas saražo daudz vairāk hidroenerģijas, nekā patērē, bet līniju uz dienvidiem nepietiek, lai to visu pārvadītu. Norvēģijas dienvidi (NO2) turklāt ar kabeļiem savienoti ar Vāciju, Nīderlandi, Dāniju un Lielbritāniju, tāpēc to cenu velk uz kaimiņu cenām.
3. Cik daudz enerģijas vajag un kad
Pieprasījums aug aukstajos, tumšajos mēnešos un vakaros. Zona, kuras vakara maksimums jāsedz ar gāzes stacijām vai importu, par to maksā katrā vakara stundā. Laikapstākļi tāpat darbojas piedāvājuma pusē: vējaina nedēļa var padarīt Vāciju un Dāniju lētāku par kaimiņiem, bet bezvēja, mākoņaina nedēļa otrādi.
Baltijas valstis: starp Ziemeļeiropu un kontinentu
Igaunija, Latvija un Lietuva parāda visus trīs efektus uzreiz. Tās tirgojas ar Somiju pa Estlink kabeļiem, ar Zviedriju pa NordBalt un ar Poliju pa LitPol Link. Kad šajās līnijās ir brīva jauda, Baltijas cenas tuvojas Somijas cenām. Kad līnijas ir noslogotas, Baltija maksā vairāk, un Latvija un Lietuva, kas atrodas tālāk no Somijas, parasti vairāk nekā Igaunija. 2026. gada oktobrī Igaunija vidēji maksāja 90 €/MWh, Latvija 121 un Lietuva 124, bet Somija 41.
Kopš 2025. gada februāra Baltijas energosistēmas turklāt strādā sinhroni ar kontinentālo Eiropu, nevis kopīgajā tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas mainīja to, kā tiek vadīts tīkls, bet ne to, kā veidojas cenas: Baltijas cenas joprojām nosaka tā pati Eiropas nākamās dienas izsole.
Kāpēc tas ir svarīgi jums
Ja jūsu zona bieži importē, tās lētākās stundas ir atkarīgas no tā, kad kaimiņiem ir pārpalikums: vējainas naktis Ziemeļeiropā, saulains pusdienlaiks tālāk uz dienvidiem. Tāpēc ir vērts skatīties savu zonu, nevis valsts vai Eiropas vidējo, un pirms liela patēriņa plānošanas pārbaudīt rītdienas cenas. VoltToday rāda katru zonu, arī atsevišķās Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un Itālijas zonas, sākumlapā, bet lapa Avoti parāda, no kurienes katrā valstī šobrīd nāk elektrība.